2018. gada 31. oktobrī notika Latvijā līdz šim vēl nebijis pasākums – jauniešu forums “Mūsdienīga profesionālā izglītība Latvijā”. Jaunieši no dažādām profesionālajām izglītības iestādēm demonstrēja savus talantus un panākumus, piedalījās divās paneļdiskusijās ar politikas veidotājiem, darba devējiem un akadēmiskās vides pārstāvjiem, kā arī rādīja un pierādīja, ka profesionālā izglītība var būt un ir pievilcīga un inovatīva.
Atklājot forumu, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka profesionālā izglītība šobrīd attīstās daudz straujāk nekā sabiedrības priekšstats par to, un tāpēc no dialoga starp jauniešiem, izglītotājiem, izglītības politikas plānotājiem, nozaru asociācijām un visu jomu profesionāļiem, svarīgi uzzināt, vai profesionālā izglītība attīstās pareizajā virzienā.
Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens akcentēja, ka profesionālās izglītības sektors Latvijā ir ļoti attīstījies, un skolām ir skaidra vīzija, kā jāapmāca jaunie speciālisti. Nozīmīga loma ir arī darba vidē balstītām mācībām, kas ļauj jauniešiem ātrāk atrast darba devēju un veiksmīgi iekļauties darba tirgū.
Foruma laikā tiks organizētas divas paneļdiskusijas un jauniešu veidota interaktīvā izstāde. Paneļdiskusijā “Kāda ir mūsdienīga profesionālā izglītība” profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi uzdeva jautājumus un diskutēja ar izglītības un zinātnes ministru un ekonomikas ministru, lielo pilsētu asociācijas vadītāju, Saeimas deputātiem, nozaru asociāciju vadītājiem, augstākās izglītības iestāžu rektoriem par profesionālās izglītības nozīmi un ietekmi uz tautsaimniecības attīstību. Savukārt paneļdiskusijā “Karjera un izaugsme” jaunieši ar darba devēju pārstāvjiem diskutēja par veiksmīgas karjeras iespējām darba tirgū un uzņēmējdarbības jomā, par mūsdienu profesionālās izglītības sniegtajām iespējām. Interaktīvajā izstādē – prezentācijā jaunie profesionāļi praktiskā un inovatīvā darbībā demonstrēja savus sasniegumus un talantus
Foruma noslēgumā tika secināts, ka profesionālā izglītība – tās tiešām ir gudra izvēle! Mācīties, iegūt profesiju, kas tev pašam patīk – tas ir ne tikai interesanti un aizraujoši, tas palīdz iegūt augsti kvalificētu darbu, sagatavo interesantai un izaicinošai karjerai un sekmē nodarbinātību.

Media

Krāšņs pasākums profesionālās skaistumkopšanas nozarē norisinājās š.g. 28.novembrī. Skaistumkopšanas centrs SALON LINE savās telpās laipni uzņēma - Latvijas profesionālo izglītības iestāžu izglītojamo profesionālās meistarības konkursu "Rudens noslēpums". Konkurss kopā aicināja 7 talantīgus trīs Latvijas profesionālo skolu studentus, kuri savu meistarību un zināšanas parādīja izpildot divus konkursa uzdevumus:
1. Dāmu moderna vakara frizūra garos matos
2. Ikdienas matu griezums un veidojums dāmām labākajos gados
Profesionālās žūrijas sastāvā bija mūsu pašu vietējie talantīgie, klientu pieprasītie un ļoti noslogotie nozares profesionāļi, kā arī veiksmīgi nozares uzņēmēji: Dainis Pinka, Aigars Bajārs un Sergejs Merzļakovs, kuri atrada laiku savā ikdienas saspringtajā grafikā un atbalstīja konkursu. Pēc ļoti strikti izstrādāta novērtēšanas modeļa žūrija novērtēja un paziņoja uzvarētājus.
Sīvā konkurencē kausi, diplomi un balvas tika sadalītas sekojoši:
1. vieta Kristīne Kancāne / Rīgas Stila un modes tehnikums
2. vieta Anna Maļinovska / PIKC Daugavpils tehnikums
3. vieta Māris Lešinskis / Jelgavas Amatu vidusskola.
Apsveicam uzvarētājus, dalībniekus, skolotājas un skolas! Bez skolu, skolotāju atbalsta un, protams, bez talantīgiem un ambicioziem studentiem, šāds konkurss nebūtu iespējams. Tā ir nesavtīga iniciatīva, smags darbs un vēlme būt labākiem!
Liels paldies žūrijai par sadarbību un veltīto laiku!
Milzīgs paldies arī centram SALON LINE, kas gan līdzdarbojās konkursa organizēšanā, gan atbalstīja konkursa dalībniekus ar bagātīgu dāvanu fondu vairāk kā 1600 Eur vērtībā.

Konkurss bildes: http://www.rsmt.lv/lv/galerijas/frizieru-meistaribas-konkurss-rudens-noslepumi-28-11-2018/

  • 101
  • 102
  • 103

Simple Image Gallery Extended

Bulduru Dārzkopības vidusskolā 2018. gads ir bijis aktīvs starptautiskās sadarbības jomā. Veiksmīgi tiek īstenots Erasmus+ stratēģiskās partnerības projekts “Neue Lernmethoden gemainsam erarbeiten – Lernmethoden” (Izstrādāt jaunas mācību metodes kopā). Šī projekta ietvaros skolotāji ar audzēkņiem ir devušies uz Itāliju, Vāciju, Slovēniju, Franciju un Luksemburgu, lai izzinātu dažādas mācību metodes un pielietoto materiāli tehnisko bāzi , kas izmantojami dārzkopības apmācībā.
2018. gada aprilī Itālijā, Laimburgā “Augļkopības, vīnkopības un dārzu ierīkošanas profesionālajā skolā“ norisinājās ikgadējais 14. Eiropas dārzkopības skolotāju seminārs, kurā piedalījās skolotājas Gunta Krastiņa un Inga Ezera. Semināra ietvaros tika apmeklēti arī vairāki Dienvidtiroles dārzkopības uzņēmumi
Vācijā Paula Ērliha profesionālajā koledžā Dortmundē jūlijā norisinājās aktivitāte “Apstādījumu plānošana sociālajai aprūpes iestādei”, kurā piedalījās Elga Ence un 4 audzēkņi. Projekta dalībnieki kopīgi veidoja apstādījumu rekonstrukcijas plānu sociālās aprūpes iestādei Dortmundē.
Skolotāja Gunta Jēkabsone septembrī Francijā, Orleānā piedalījās “La Mouillere dārzkopības skolā“ seminārā “Inovācijas dārzos un parkos”. Teorētiskajā un praktiskajā nodarbībā tika izzināta “zaļo sienu” inovatīvie risinājumi, apskatot arī dažādus variantus skolas parkā, kurus bija gatavojuši šīs skolas audzēkņi pedagogu vadībā. Semināra ietvaros dalībnieki devās vizītēs uz vairākiem dārzkopības uzņēmumiem.
Rudens pilnbriedā oktobrī Slovēnijā, Celjes dārzkopības un vizuālās mākslas skolā norisinājās aktivitāte “Garšaugu varavīksne”, kurā no BDV piedalījās skolotāja Laima Lūse, un 4 audzēkņi audzēkņi. Projekta dalībnieki kopīgi izzināja dažādus garšaugus, tos smaržojot, garšojot un taustot, kā arī to pielietojumu un ārstnieciskās īpašības. Dalībnieki mācījās paši gatavot no garšaugiem salātus, ziepes, skrubjus un tējas.
Decembra sākumā Luksemburgā Etelbrukas lauksaimniecības tehniskā skolā norisinājās skolotāju sanāksme par projekta īstenošanu un jaunu projektu izstrādi.

Projekta koordinatore Gunta Jēkabsone

  • DSC01987
  • DSC02012

Simple Image Gallery Extended

Šogad no 22. – 25. septembrim Latvijā viesojās Pāvests Francisks. Viņš apciemoja valsts katoļu reliģisko centru un pasaules nozīmes svētvietu - Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baziliku.

 

Bulduru Dārzkopības vidusskolas floristiem tika uzticēts Aglonas bazilikas dekorēšanas darbs Pāvesta Franciska vizītes laikā!

Bulduru Dārzkopības vidusskolas (Bulduri Horticulture school) Floristikas programmas pedagogi un jaunie profesionāļi izgatavoja 40 dažāda izmēra ziedu dekorus un lielākais no tiem bija balkona rotājums - 25 m garš un 1 m augsts.

 

Nenovērtējama pieredze topošajiem profesionāļiem

Plānošanas darbi bazilikā sākās jau pavasarī. Tika noteiktas nepieciešamās dekoru formas, izmēri un skaits, izvēlēti piemēroti trauki, ziedi un krāsas.

 

Skolas audzēkņi ikdienā reti sastopas ar sakrālās telpas rotāšanu, tāpēc no maija līdz septembrim viņiem bija iespēja detalizēti iepazīties ar sakrālās telpas rotāšanas pamatprincipiem un prasībām, kā arī uzvedību dievnamā, strādājot vietās, kur ikdienā cilvēki netiek pielaisti. Tas bija patiesi izglītojošs, svētīgs un iedvesmojošs darbs!

 

Dekorēšanas noteikumi Pāvesta vizītes laikā

Sakrālās telpas dekorēšanas pamatprincipi kristīgajos dievnamos ir kopīgi, taču katrā dievnamā ir arī savi noteikumi. Aglonas bazilikā Pāvesta viesošanās laikā tika lemts izmantot trīs pamatkrāsas – baltu, dzeltenu (zelta) un zaļu. Ziedi un citi izmantojamie augi drīkstēja būt tikai dabīgi. Ziedu dekoriem bija jābūt grezniem, bet tie nedrīkstēja novērst uzmanību no galvenā. Kā īpašs drošības uzdevums šajā laikā: dekori nedrīkstēja būt masīvi un traucēt redzamību. Viss bija precīzi jāizrēķina! Bulduru Dārzkopības vidusskolas pedagogi Ineta Ozoliņa – Skrūzmane un Ilze Bāne kopā ar saviem audzēkņiem - topošajiem profesionāļiem bija veikuši nevainojamu sagatavošanās darbu un dekorēšana noritēja raiti.

 

Zelta lilijas un baltas rozes

Bazilikas barokālais greznums nebija iedomājams bez dzeltenajām (zelta) lilijām un baltām rozēm, savukārt maigu un izsmalcinātu akcentu radīja salātzaļās antūrijas. Visi šie ziedi greznoja bazilikas balkonu, kur lielās svētku reizēs tiek svinēts dievkalpojums. Arī Pāvests Francisks savus svētības vārdus Latvijas valsts 100 dzimšanas dienā teica no šī balkona.

Balkona dekors bija tehniski sarežģītākais un apjomīgākais. Tas bija 25 m garš un 1 m augsts, uz vietas tas tika veidots 3 dienas.

 

Ziedi tika vesti no malu malām, vietējie iedzīvotāji dāsni dāvāja krāsainas dālijas, asteres, baltas un dzeltenas krizantēmas. Netika piemirstas rūpes par visiem sagatavošanas darbos iesaisītajiem darbiniekiem – silti pīrāgi mums bija nodrošināti ikdienu. Mēs patiesi piedzīvojām mīlestības piepildītu laiku.

 

Dekorēšanas maratons un jauno profesionāļu ugunskristības

Kopumā dekorēšanai tika veltītas apmēram 58 darba stundas. Šajā laikā piedzīvots īpašs dabas kulminācijas brīdis, kad vasara piekāpjas rudenim. Šī gadalaiku maiņa krāšņi izpaudās laikapstākļos, piedzīvojot gaisa temperatūras svārstības no +30 līdz pat 0 ar lietusgāzēm un krusu piedevām. Tas bija liels pārbaudījums visiem darbiniekiem, jo pārsvarā darbs noritēja ārpus telpām. Neskatoties uz laikapstākļiem, darbs netika pārtraukts, tika izgatavoti 40 dažāda izmēra ziedu dekori.

 

Pēdējās 24 stundas pirms Pāvesta Franciska ierašanās noritēja nepārtrauktā darbā un vienmēr paliks atmiņā kā ļoti īpašas. Lai arī fiziski, šķiet, tam bija jābūt ļoti nogurdinoši, taču jaunieši jutās piepildīti ar enerģiju un izskatījās apgaroti. Pēdējais meistardarbs, ko paveica jaunie profesionāļi, bija Aglonas bazilikas galvenās svētgleznas - Brīnumdarītājas Dievmātes dekora izgatavošana – 5 m garumā rotājot rāmi ar lilijām, rozēm, krizantēmām un neļķēm.

 

Tika izgreznoti arī baznīcas lielais un mazie altāri, izveidotas vairākas kompozīcijas uz statīva un kriptos. Lielas un mazas ziedu kompozīcijas viesu nakšņošanas vietās un uz pusdienu galdiem, ziedu pušķis Pāvestam Franciskam un ziedu vainadziņš pušķa dāvinātājai.

 

Mākoņi pašķiras Pāvesta ierašanās brīdī

Mainīgie laikapstākļi lika bažīties par dekoru kvalitāti, tos varēja sabojāt lietus un vējš, kuram Aglonas bazilikas plašajā dārzā īpaši patīk ieskrieties. Taču dienā, kad ieradās Pāvests Francisks, daba bija norimusi. Brīdī, kad Pāvests sveicināja ticīgos no helikoptera un vēlāk no “papamobīļa”, cauri mākoņiem izlauzās saule! Ziedi zeltainajā gaismā izskatījās skaisti un mēs jutām, ka debesis ir svētījušas visu, kas paveikts.

  • 101
  • 102
  • 103
  • 104
  • 105
  • 106

Simple Image Gallery Extended

2018.gads ir Latvijas simtgades gads. Latvija savu 100.dzimšanas dienu atzīmēja 2018.gada 18.novembrī. Dzimšanas dienā ir pieņemts, ka jubilārs saņem dāvanas. Arī Latvijas profesionālās izglītības iestādes sarūpēja dāvanu Latvijas simtgadei. Izveidoja novadu kulinārā mantojuma centrus: Ogres tehnikums Zemgales kulinārā mantojuma centru, Kuldīgas tehnoloģiju un tūrisma tehnikums Kurzemes kulinārā mantojuma centru, Smiltenes tehnikums Vidzemes kulinārā mantojuma centru un Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums" Latgales kulinārā mantojuma centru. Visi novadu kulinārā mantojuma centri iestājās Eiropas kulinārā mantojuma centrā un kļuva par Eiropas kulinārā mantojuma tīkla biedriem.

Mūsdienu straujā tehnoloģiju attīstības un sabiedrības pārmaiņu laikā arvien nozīmīgāku lomu ieņem profesionālā izglītība. Valstu konkurētspēju un attīstību nodrošina augsti kvalificēts darba spēks. Tāpēc 2018.gada 31.oktobrī Izglītības un zinātnes ministrija un Profesionālās izglītības biedrība organizēja profesionālās izglītības audzēkņu forumu "Mūsdienīga profesionāla izglītība Latvijā", kurā audzēkņi ar politiķiem un nozaru pārstāvjiem diskutēja par profesionālās izglītības attīstības jautājumiem, lai sasniegtu izcilību un ekselenci profesionālajā izglītībā.

Foruma ietvaros notika praktisks Latvijas novadu – Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales kulinārā mantojuma centru ēdienu demonstrācija un degustācija.
Foruma dalībniekiem bija iespēja nobaudīt kopumā vairāk kā 24 dažādus latviešiem raksturīgus ēdienus, izceļot Latvijas kā valsts unikalitāti un pievilcību.
Iegūtās receptes un idejas veido bagātīgu svinību galdus par godu Latvijas simtgadei.

  • 101
  • 102
  • 103
  • 104
  • 105
  • 106
  • 107
  • 108
  • 109
  • 110

Simple Image Gallery Extended

Tā jau kļuvusi par tradīciju un tas ir biedrības “Europea International” atbalstīts pasākums reizi gadā tikties Eiropas valstu mežsaimniecības jomas profesionālās izglītības iestāžu audzēkņiem un pedagogiem Eiropas jauno mežsaimnieku profesionālās meistarības konkursā, lai:

  • parādītu savas prasmes meža kopšanā un atjaunošanā, koku gāšanā, darbā ar mežsaimniecības tehniku;
  • dalītos pieredzē, kā sasniegt augstāku izglītības kvalitāti.

Sagatavošanās jauno mežsaimnieku profesionālās meistarības konkursam ir apjomīgs darbs, tā ir sadarbība ar konkursa atbalstītājiem un sponsoriem. Lai konkurss noritētu raiti, tiek organizēta sagatavošanās sanāksme, kurā konkursa dalībvalstis analizē iepriekšējo konkursu pieredzi, precizē konkursa nolikumu un iepazīst nākošā konkursa norises vietu.

2019.gadā nu jau 18. Eiropas jauno mežsaimnieku profesionālās meistarības konkursu laikā no 23.līdz 26.maijam organizēs Svenljungas skola (Svenljunga Natural Resourse School) Zviedrijā. Konkursa sagatavošanās sanāksme notika no 2018.gada 1. līdz 4. novembrim Svenljungas skolā. Sanāksmi vadīja Eiropas jauno mežsaimnieku profesionālās meistarības konkursu vadības komiteja: Peter Tretter no Vācijas, Markus Wilfinger no Austrijas un Petra Preic no Slovēnijas. Ļoti sirsnīgi mūs Svenljungas skolā uzņēma direktors Peter Nyman un projektu vadītājs Zoltans Doczi. Konkursa sagatavošanās sanāksmē piedalījās pārstāvji no Austrijas, Francijas, Igaunijas, Latvijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Rumānijas, Slovēnijas, Šveices, Vācijas, Ungārijas un Zviedrijas.

Konkursa sagatavošanās sanāksmē izanalizējām 17.Eiropas jauno mežsaimnieku profesionālās meistarības konkursa, kurš notika 2018.gada maijā Sopronā (Ungārijā) norises gaitu un rezultātus, apspriedām un saskaņojām 18.jauno mežsaimnieku konkursa nolikumu un notika balsojums par 2021.gada Eiropas jauno mežsaimnieku profesionālās meistarības konkursa organizētājvalsti, un tā būs Latvija un Ogres tehnikums. 19.jauno mežsaimnieku profesionālās meistarības konkursu 2020.gada maijā organizēs Rumānija.

Konkursa sagatavošanās sanāksmes gaitā mēs iepazinām mācību procesa organizāciju Svenljungas skolā, jaunaudžu stādīšanu un kopšanu, meža izstrādi, kā arī iepazinām Svenljungas sadarbības partnerus, uzņēmējus, apmeklējām vienu no lielākajiem sadarbības partneriem uzņēmumu Sōdra. Svenljungas skola uzsvēra, ka skolai ir vienreizēja sadarbība ar nozares uzņēmumiem. Skolas padomē darbojas uzņēmēji un iesaka, kādas kompetences skolai audzēkņos jāattīsta, lai tās atbilstu darba tirgus prasībām. Uzņēmēji organizē forumus, kuros aicina piedalīties skolas pedagogus, lai kopīgi izdiskutētu par sadarbības formām, kas sekmētu izglītības kvalitātes paaugstināšanos.

Konkursa sagatavošanās sanāksme Svenljungas skolā bija ļoti vērtīga Ogres tehnikumam, guvām apstiprinājumu, ka mācību process mūsu tehnikumā tiek organizēts ļoti līdzīgi, pārliecinājāmies, cik nozīmīga ir cieša sadarbība ar nozares uzņēmējiem, ieguvām jaunu sadarbības partneri.

Esam pateicīgi par sirsnīgu uzņemšanu Svenljungas skolas direktoram Peter Nyman, projektu vadītājam. Zoltanam Doczi un skolas pedagogiem.

Esam pateicīgi Eiropas jauno mežsaimnieku profesionālās meistarības konkursu organizācijas komitejai Peter Tretter no Vācijas, Markus Wilfinger no Austrijas un Petra Preic no Slovēnijas par vērtīgo pieredzi, ko guvām, gatavojoties Eiropas jauno mežsaimnieku profesionālās meistarības konkursam.

Ogres tehnikuma pārstāvji konkursa sagatavošanās sanāksmē:

Ilze Brante, Ogres tehnikuma direktore

Armands Lapiņš, Ogres tehnikums mežsaimniecības profesionālo mācību priekšmetu pedagogs, kokgāzēju komandas treneris

  • 101
  • 102
  • 103
  • 104
  • 105

Simple Image Gallery Extended

Wednesday, 19 December 2018 12:01

Dāvanas no sirds

Ziemassvētki – brīnuma gaidīšanas laiks, kad krītoša sniegpārsla ienes mieru dvēselē, jumtus rotā lāsteku virtenes un daba izdzīvo vistumšāko nakti, lai atkal dotu ceļu gaismai, bet sirdī ir siltums, ko radām mēs paši.
Profesionālajā izglītībā mācās un strādā ļoti atraktīvi un idejām bagāti jaunieši un pedagogi, un Ziemassvētku laikā visvairāk izpaužas radošums, mīlestība un dāvināšanas prieks.

Ar degsmi acīs, mieru un gaismu sirdī Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma audzēkņi sadarbībā ar pedagogiem iekārto Eiropas mājas skatlogu Rīgā Aspazijas bulvārī.

Savukārt Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma Koka mākslas un metālmākslas nodaļas audzēkņi šajos svētkos ir sarūpējuši dāvanu Lestenes baznīcai, izgatavojot trīs bronzā lietas lustras atjaunotajam interjeram.

Lustras, kuras katras svars ir 170kg, tapušas ar fonda “Namejs” finansiālu atbalstu.

Lai balts, tīrs un mierīgs šis laiks!

  • 101
  • 102
  • 103

Simple Image Gallery Extended

Ar mežu, mežsaimniecību un meža produktiem ir saistīts teju ikkatrs Latvijas iedzīvotājs. Mežs ir dziļi iesakņojies latviešu kultūras tradīcijās, nodrošina atpūtas un brīvā laika pavadīšanas, kā arī ienākumu gūšanas iespēja.
Lai arī mežs un koks ir neatņemama Latvijas ainavas sastāvdaļa, ilgtspējīgas mežsaimniecības pamats tomēr ir ekonomiskais aspekts, ko spēj nodrošināt tikai regulāra koksnes ieguve un tās pārstrāde iespējami augstākas pievienotās vērtības produktos.


Latvijā ir izcilas tradīcijas koka māju būvniecībā, arī zinoši, izglītoti un mērķtiecīgi arhitekti, būvinženieri, celtnieki un uzņēmēji - būvkonstrukciju ražotāji, kas uzskata - ir nepārtraukti jāmainās, jāaug un jāmeklē jaunas iespējas, jo tikai tādā veidā varēs pilnveidot gan sevi, gan savu uzņēmumu.


Latvijā darba devēji un profesionālo izglītības iestāžu pedagogi apvienojas, lai kopā rastu ceļu jauniem izaicinājumiem, sagatavotu tādus darbiniekus, kādi nepieciešami darba tirgū. Ogres tehnikums, kurš ir īsteno tādās izglītības programmas kā mežsaimniecība un koka izstrādājumu izgatavošana, ciešā sadarbībā ar darba devējiem šogad izstrādāja Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgā izglītības programma “Būvdarbi” ar iegūstamo profesionālo kvalifikāciju būvkonstrukciju montētājs. Izglītības programmas apguvē izglītojamais iegūst nepieciešamās kompetences moduļmāju būvniecībā – tās ir prasmes, kuras interesē uzņēmējus, kas ir gatavi izaicinājumam piedāvāt produktu ar augstu pievienoto vērtību gan Latvijas, gan pasaules tirgū. Kvalifikācijas aktualitāte pieaug gan Latvijā, gan visā pasaulē – it īpaši Eiropā jautājums par ilgtspējīgu un dinamisku ēku būvniecību nekad nav bijis tik aktuāls, cik tas ir šobrīd.


Latviešiem ir izaicinājums būt pirmajiem ne tikai kokapstrādē un koka māju būvniecībā, bet arī dabas resursu izmantošanā un lietošanā, un dzīves līmeņa celšanā - lai Latvija kļūtu par zemi, uz kuru dodas strādāt un dzīvot!

  • 10foto
  • 1foto
  • 6foto
  • 7foto
  • 8foto
  • 9foto
  • foto7

Simple Image Gallery Extended

Profesionālās izglītības biedrības (PIB) kopsapulcē diskusijās par aktuāliem profesionālās izglītības jautājumiem piedalījās izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

PIB pastāv no 2009.gada, un tā dibināta ar mērķi, lai risinātu pedagogu, audzēkņu un profesionālajā izglītībā strādājošo aktuālus jautājumus. Kopš 2015.gada biedrības "Profesionālās izglītības biedrība" valdes priekšsēdētāja ir OT direktore Ilze Brante.

Kopsapulcē PIB biedri diskutēja par aktuāliem profesionālās izglītības jautājumiem. Vislielākā uzmanība tika veltīta pārejai uz jauno pedagogu samaksas modeli, un kā tas ietekmēs profesionālās izglītības sistēmā strādājošos. Jau 16.maijā PIB nosūtīja Izglītības un zinātnes ministrijai priekšlikumus, izvērtējot sagatavoto Ministru kabineta noteikumu "Pedagogu darba samaksas noteikumi".

Izglītības un zinātnes ministrs informēja, ka no 1.septembra būs algas pieaugums arī profesionālo izglītības iestāžu pedagogiem. Pamatlikme pedagogiem būs 680 eiro, paredzētas arī piemaksas par papildus darbu un kvalitāti. Profesionālo priekšmetu pasniedzējiem arī 20% piemaksa.

PIB kopsapulcē uz profesionālās izglītības iestāžu vadītāju jautājumiem atbildēja arī Izglītības departamenta vecākā eksperte Modra Jansone.

PIB biedri nolēma lūgt Izglītības un zinātnes ministriju organizēt semināru direktoriem un direktoru vietniekiem, skaidrojot Ministru kabineta noteikumu detalizētu pielietojumu.

"Paldies, komandai, kura izstrādāja jauno pedagogu darba samaksas modeli, bet vislabāk mēs to varēsim novērtēt tad, kad būsim šo modeli ieviesuši un aprobējuši. Pats būtiskākais, ka reforma ir sākusies. Runāt var daudz, bet sāksim darīt, un tad aktualizēsies arī tie jautājumi, kas vēl nav sakārtoti. Man prieks, ka izglītības un zinātnes ministrs ir ļoti atsaucīgs, ieklausās pedagogos un gatavs kopā ar mums šos jautājumus risināt," uzsvēra I.Brante.

PIB valdes priekšsēdētāja starp citām profesionālās izglītības problēmām minēja, ka, īstenojot audzēkņu darba vidē balstītas mācības, prakses laikā ir uzņēmumi, kuri maksā praktikantiem darba algu, bet valsts līmenī šis jautājums nav sakārtots. Tāpat nav sakārtota arī transporta līdzekļu kompensācija audzēkņiem, kuri iesaistīti darba vidē balstītās mācībās, nokļūšanai prakses vietā un atpakaļ. Kā piemēru I.Brante minēja Vāciju un Itāliju, kur uzņēmēji piedāvā audzēkņiem prakses vietas, nodrošinot ceļa izdevumus, kā arī maksā no 350 eiro darba algu.

K.Šadurskis solīja, ka arī šis jautājums tuvākajā laikā tiks sakārtots.

Diskusiju gaitā tika aktualizēts profesionālās izglītības prestižs, jo, kā atzina I.Brante: "Liela problēma ir ar jaunu audzēkņu uzņemšanu profesionālajās izglītības iestādēs, jo ir darba devēju pieprasītas un izstrādātas profesionālās izglītības programmas, kuras nav iespējams pilnībā nokomplektēt, piemēram, izglītības programmu "Kokvedēja automobiļa vadītājs". Jau vairākus gadus visās Latvijas profesionālās izglītības iestādēs grūtības sagādā izglītības programmas izglītības programmu grupā "Kokizstrādājumu izgatavotājs" ar profesionālo kvalifikāciju "Mēbeļu galdnieks", "Būvizstrādājumu galdnieks", kā arī izglītības programmā "Būvdarbi" ar profesionālo kvalifikāciju "Namdaris". Ir iegādātas modernas mācību iekārtas, bet jauniešus neizdodas ieinteresēt."

Kā atklāj I.Brante, labvēlīgāka situācija audzēkņu uzņemšanā veidojas Rīgas profesionālajās izglītības iestādēs, jo galvaspilsētā ir attīstīta ražošana, kur nākotnē iespējams vieglāk atrast darbu. Arī sadarbība ar pašvaldībām ir atšķirīga. Ir pašvaldības, kuras sadarbojas ar profesionālajām izglītības iestādēm, bet ir arī tādas, kuras profesionālo izglītības iestādi saskata kā konkurentu vidusskolai vai ģimnāzijai.

"Galvenais ir nodrošināt, lai visi ieguldījumi, ko esam veikuši profesionālās izglītības attīstībā, tajā skaitā materiālā bāze, atmaksātos vislabākajā veidā ne tikai profesionālo izglītības kompetences centru audzēkņiem, bet arī visai sabiedrībai kopumā, jo mācīties vajag visa mūža garumā, un mums jānodrošina pārkvalifikācijas un jaunas kvalifikācijas apgūšanas iespējas, un, protams, bezdarbnieku apmācība. Tā ir kompleksa sistēma. Profesionālajās skolās mācību bāze šobrīd ir ļoti labā līmenī un augstā kvalitātē, lai tā kalpotu visas sabiedrības labumam. Vēl tikai jānovērš daži birokrātiski šķēršļi un jāsakārto mācību vide tādā ziņā, lai katrs pasūtītājs – pašvaldība, darba devējs – no šīs sistēmas iegūtu maksimumu, ko tā var dot. Ļoti svarīgs ir Profesionālās izglītības biedrības atbalsts, jo tie ir savas nozares profesionāļi, kas pārzina sistēmu no pašiem pamatiem," norāda K.Šadurskis.

Izglītības un zinātnes ministrs iesaka jauniešiem izdarīt pareizo izvēli un nevadīties no stereotipiem, jo mūsdienu profesionālās izglītības kompetences centrs vairs nav tā sarunvalodā lietotā "profene", kas ir domāta tiem, kuri citur nekur netiek. "Šobrīd ar profesionālo vidējo izglītību var veidot daudz labāku karjeru, nekā ar vispārējo vidējo izglītību. Vajag sekot arī darba tirgus attīstības tendencēm. Grūti prognozēt, kādas profesijas būs nepieciešamas nākotnē, bet ir ļoti svarīgi iegūt bāzes izglītību. Profesionālā izglītība ir pamats tālākai karjerai un labklājībai," uzsver K.Šadurskis.

Profesionālās izglītības priekšrocība ir arī tā, ka audzēkņi var saņemt valsts budžeta stipendiju līdz 150 eiro mēnesī, vidēji audzēknis mēnesī saņem no 60 līdz 80 eiro, ir atsevišķi uzņēmumi, kuri izsludina stipendiju konkursu.

Profesionālās izglītības biedrība ir Europa International organizācijas biedrs, tāpēc kopsapulce deleģēja Bulduru Dārzkopības vidusskolas pārstāvjus dalībai Europa International organizācijas pasākumos laikā, kad Slovākija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienības padomē.

Latvijas Republikas Profesionālās izglītības sporta kluba "AMI" valdes priekšsēdētāja Irēna Bukovska informēja par Baltijas valstu profesionālo izglītības iestāžu sporta spēlēm, kas 2017.gadā notiks Jelgavas tehnikumā.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis un Profesionālās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Ilze Brante sveica Saldus tehnikuma direktoru Ojāru Garozu un Valmieras tehnikuma direktoru Ēriku Spuriņu, pasniedzot PIB Pateicību par ilggadēju radošu ieguldījumu profesionālās izglītības attīstībā un par darbu Profesionālās izglītības biedrībā. Abi profesionālo izglītības iestāžu vadītāji vairs neturpinās darbu.

Savukārt Aizkraukles profesionālās vidusskolas direktore Ruta Krūkle par personīgo darba ieguldījumu izglītības iestādes attīstībā, izglītības programmu pilnveidošanā, kā arī par darbu profesionālās izglītības jomā apbalvota ar Izglītības un zinātnes ministrijas Pateicības rakstu.

  • 148478
  • 148479
  • 148480
  • 148481
  • 148482
  • 148483
  • 148485
  • 148486
  • 148487
  • 148488
  • 148489
  • 148490
  • 148492
  • 148493
  • 148494
  • 148495
  • 148496
  • 148498
  • 148499
  • 148500
  • 148501
  • 148502
  • 148503
  • 148504
  • 148505
  • 148506
  • 148507
  • 148508
  • 148509
  • 148510
  • 148511
  • 148512
  • 148513
  • 148514
  • 148515
  • 148516
  • 148517
  • 148518
  • 148519
  • 148520

Simple Image Gallery Extended